Laikraksta vai žurnāla nosaukums (lapa/kopā lapas) | Numurs | Datums | Raksta nosaukums/veids | Īss vai viss raksta saturs |
Baltijas Vēstnesis (2/4) | 39 | 17.02.1894. | No iekšzemes/... | "..No Jaunsvirlaukas. Vietējai krāj un aizdevumu kasei 31. janvārī bija otra galīga ģenerālsapulce, jo uz pirmo sasaukto sapulci nebija ieradies vajadzīgais skaits biedru. Pie sapulces, kuru vadīja direktors P. Ziemels šoreiz piedalījās ap simts biedru [..] Kā dienas kārtības pēdējais punkts bija viena direktora vēlēšanas. Līdzšinējā trešā direktora (?) vietā, kurš kā vietējais pagasta vecākais vairs nedrīkstēja palikt šinī amatā, ar balsu vairākumu ievēlēja Dzegužu D. Māju īpašnieku (?). Abi otri direktori paliek (?) un Pērkons – Kolbergs. Revidenti – (?), J. Freimans, P. Viļumsons* un citi (?)..". * - nav pierādījumu, ka šī ir meklētā persona.
|
Tēvija (7/8) | 22 | 31.05.1895. | ../Paziņojums | "Dobeles apriņķa XVIII iecirkņa pagasta tiesa dara zināmu, ka 2. jūnijā 1895.g. pulksten 10 no rīta ūtrupi noturēs Jaunsvirlaukas Stūrzemnieku mājās, kurā pārdos par tūdaļ samaksu Stūrzemnieku saimniekam Pēterim Viļumsonam* piederošu kustamu mantību, sastāvošu no tamborēs ratiem, kamanām un širam(?)- dēļ Jāņa Hartmaņa un Jāņa Freiberga parāda prasījumu piedzīšanas. Mantība taksēta uz 82 rbļ. Jaunsvirlaukā, 26.maijā 1895.g. Priekšsēdētājs J. Bergmans, Prov. skrīvers Bergmans.". * - nav pierādījumu, ka šī ir meklētā persona. |
Baltijas Vēstnesis (5/6) | 5 | 08.01.1900. | Derīgu Grāmatu Nodaļas jaunības rakstiem par labu/... | "Derīgu Grāmatu Nodaļas jaunības rakstiem par labu iemaksāja [..] Rīgā, 14.decembrī 1899.g. par 1899.g. pa 50 kap.: [..] P.Viļumsons*..". Derīgu Grāmatu nodaļa - dibināta 1886. gadā, viena no funkcijām - līdzekļu piesaistīšana, lai palīdzētu jauniem autoriem izdot viņu grāmatas. * - nav pierādījumu, ka šī ir meklētā persona.
|
Latviešu Avīzes (6/6) | 101 | 19.12.1903. | No Jelgavas/... | "..Lietderīgs izgudrojums. Latviešu laikrakstos kādu laiku atpakaļ parādījās sludinājumi par kādu jaunizgudrotu aušanas mašīnu zem nosaukuma Lielupes Viļņi, kuras izgudrojis ir P. Viļumsona kungs Jelgavā. Izskaidrojumi par mašīnas labumu izklausījās tīri neticami, bet tā ka bij norādīts uz tirdzniecības un amatniecības departamenta izdoto patenti , tad radās drošība ceļu mērīt un interesanto mašīnu personīgi apskatīt. Un tiešām jāliecina, ka minētā mašīna katru pārsteigs un ka šis izgudrojums ir ievērojams solis uz priekšu aušanas arodā. Tāpat arī tanī kursā bijušās mācekles izteicās, ka tām nu aušana tiešām ir interesants un viegls darbs. Tālāk ar atzinību jāmin Viļumsona kunga laipnība, ar kādu viņš ikkatram iepriekš kursa uzņemšanas pasniedz daudz un dažādus prakstiskus izskaidrojumus. D.." . |
Zemkopis (14,15/20) | 47 | 21.11.1907. | Iz biedrību dzīves/... | "..Gulbenes Lauksaimniecības biedrība. Svētdien 4.novembrī Gulbenes Lauksaimniecības Biedrība noturēja sapulci Jaungulbenes dziedāšanas biedrības namā. Sapulce bija pietiekoši apmeklēta, tālab varēja uz dienaskārtības uzstādītos jautājumus apspriest. Svarīgākais dienaskārtības punkts bija dažādu kursu sarīkošana. Biedrības valde kursu lietā bija sarakstījusies ar centrālbiedrību, no kurienes bija apsolīti 2 kursu, piensaimniecības un sieviešu rokdarbu vadītāji. Bez šiem diviem kursiem vēl Viļumsona kungs iz Jelgavas ir biedrībai piesūtījis uzaicinājumu, sarīkot biedrībā aušanas kursus, kuros mācīs aust vairākus musturus uz vienas paminas. Sapulcējušies biedri vienbalsīgi piensaimniecības un aušanas kursus sarīkot, pirmos marta vai aprīļa mēnesī, bet pēdējos janvārī 1908.gadā. Uz šiem kursiem tiklab biedriem, kā nebiedriem pieteikšanās termiņu nolika līdz 1.decembrim š.g. Kursu nosacījumi: piensaimniecības kursiem mācības nauda biedriem 5 rubļi, nebiedriem 6 rubļi. Katram kursu apmeklētājam jāgādā pašam par uzturu un gultas drēbēm. Kursu laiks 2 nedēļas. Aušanas kursiem dalības nauda 10 rubļi un kursu laiks 3 dienas, maize un gultas drēbes kursistiem jāgādā pašiem. Pieteikšanās uz kursiem jāizdara rakstiski un visas vēstules adresējamas šādi: Jaungulbenes pagasta namā, biedrības rakstvedim J. Stūrstepam. Par sieviešu rokdarbu kursiem nolēma, lai valde sarakstās ar centrāli un centrāle paziņo kursu sīkākos nosacījumus.." . |
Baltijas Lauksaimnieks (25/26) | 1 | 15.01.1908. | Paziņojums/... | "1. aušanas kursus sākot ar 12. februāri š.g., kuri ilgs 3-4 dienas. Šos kursus vadīs P. Viļumsona kungs no Jelgavas. Piedalīšanās maksa sekoša: katrs kursa dalībnieks iemaksā 10 rbļ.un pāra rubļus vajadzīgiem izdevumiem ko vēl noteiks biedrības valde, skatoties pēc vajadzības. Ja kurš gada laikā izņem no Viļumsona kunga viņa izgudroto aušanas aparātu, tam viņš šās iemaksas atrēķina. Minēto aparātu maksa ir no 25 rbļ. līdz 35 rbļ. Ja kāds no kursistiem vēlētos, lai minētais aparāts viņam tiktu rokā tūliņ kursu laikā, tas lai par to paziņo biedrības rakstvedim, ne vēlākais kā līdz 1. februārim š.g.[...] Kursi taps noturēti Jaun-Gulbenes dziedāšanas biedrības namā. Rūme, siltums un apgaismošana kursistiem brīva, par citu, ja vēlas, jāvienojas ar biedrības ekonomu. Ja kas vēl gribētu pie kursiem pieteikties, tas lai to izdara rakstiski ne vēlākais kā līdz 10. februārim adresējot biedrības rakstvedim J. Sturstepam (?), Jaun-Gulbenes pagasta mājā. Jaun-Gulbenē, 10. janvārī 1908. gadā. Biedrības valde." . |
Zemkopis (17/20) | 4 | 23.01.1908. | Iz biedrību dzīves/... | ".. Gulbenes Lauksaimniecības Biedrība drīzā laikā sarīkos aušanas un piensaimniecības kursus. Pirmos vadīs P. Viļumsons no Jelgavas un tie tiks sarīkoti no 12.-15. februārim Jaungulbenes dziedāšanas biedrības telpās.." . |
Zemkopis (15/20) | 18 | 30.04.1908. | Iz biedrību dzīves/...
| ".. Sējas lauksaimniecības biedrība „Bite” noturēja šejienes pagasta namā no 26. Līdz 30.martam aušanas kursus, kurus vadīja mākslas audējs P. Viļumsona kungs no Jelgavas. Uz kursiem bija pieteikušies daudz biedru, bet lielākā daļa no tiem neieradās. Kursos palika tikai 11 dāmas un viens kungs, kuri bija ļoti apmierināti ar vadoni, jo viņa metode tika atzīta par ļoti viegli piesavināmu pēc kuras tomēr drēbē var izaust musturus, kādus vien vēlas..". |
Dzimtenes Vēstnesis (1/4) | 109 | 12.05.1908. | Par aušanas kursu sarīkošanu un viņu nozīmi/...
| "Tagadējo laikmetu varētu saukt par praktisku laikmetu. Viss, kam dzīvē lielāka praktiska nozīme, sāk iegūt aizvien vairāk piekrišanas un ieņemt aizvien redzamāku vietu. Tas jau arī pilnīgi dabīgi. Grūtā cīņā dēļ uztura, mūsu lauku cilvēks ir piespiests daudz, lietas uzlūkot un apsvērt vispirms no praktiskās puses. Starp citu, tādi praktiski mūsu laiku prasībām piemēroti pasākumi ir dažādi kursi, pie kuru sarīkošanas kā uz laukiem, tā arī pilsētās vislielākie nopelni pieder biedrībām. Dažādu arodniecisku kursu sarīkošana pie mums Baltijā iesākās vēl tikai gadus desmit atpakaļ, bet var teikt, ka viņi te jau ir ieguvuši diezgan lielu nozīmi. Patlaban pie mums tiek sarīkoti kursi ļoti dažādās lauksaimniecības nozarēs. Tā ir jau mums pazīstami biškopības, dārzkopības, piensaimniecības, zemkopības un vīnrūpniecības kursi, bet pašā pēdējā laikā pienākuši klāt arī aušanas kursi. Par šiem pēdējiem, mūsu visjaunākiem kursiem, gribētu še teikt dažus vārdus. Aušanas kursus, cik man zināms, pēdējā laikā ir sarīkojušas divas lauksaimniecības biedrības Umurgā un Sējā. Umurgas lauksaimniecības biedrība aušanas kursus sarīkoja marta mēneša sākumā Jurevic kundzes vadībā. Kursu dalībnieki iepazīstināti ar dažādiem mākslas audumiem un labākām aušanas mašīnām, kuras daudzi no kursu dalībniekiem tūliņ iegādājušies. No š.g. 26.-30.martam aušanas kursus sarīkoja arī Sējas lauksaimniecības biedrība „Bite” mākslas audēja P. Viļumsona vadībā. Kursos ņēmuši dalību viens kursists un 11 kursistes. Ar kursu panākumiem dalībnieki bijuši ļoti apmierināti. Tādi ir pēc laikrakstu ziņām aušanas kursu pirmie pasākumi un panākumi.." . |
Zemkopis (5/20) | 22 | 28.05.1908. | Rūpniecība/...
| "..Par aušanas kursu sarīkošanu un viņu nozīmi . Tagadējo laikmetu varētu saukt par praktisku laikmetu. Viss, kam dzīvē lielāka praktiska nozīme, sāk iegūt aizvien vairāk piekrišanas un ieņemt aizvien redzamāku vietu. Tas jau arī pilnīgi dabīgi. Grūtā cīņā dēļ uztura, mūsu lauku cilvēks ir piespiests daudz, lietas uzlūkot un apsvērt vispirms no praktiskās puses. Starp citu, tādi praktiski mūsu laiku prasībām piemēroti pasākumi ir dažādi kursi, pie kuru sarīkošanas kā uz laukiem, tā arī pilsētās vislielākie nopelni pieder biedrībām. Dažādu arodniecisku kursu sarīkošana pie mums Baltijā iesākās vēl tikai gadus desmit atpakaļ, bet var teikt, ka viņi te jau ir ieguvuši diezgan lielu nozīmi. Patlaban pie mums tiek sarīkoti kursi ļoti dažādās lauksaimniecības nozarēs. Tā ir jau mums pazīstami biškopības, dārzkopības, piensaimniecības, zemkopības un vīnrūpniecības kursi, bet pašā pēdējā laikā pienākuši klāt arī aušanas kursi. Par šiem pēdējiem, mūsu visjaunākiem kursiem, gribētu še teikt dažus vārdus.Aušanas kursus, cik man zināms, pēdējā laikā ir sarīkojušas divas lauksaimniecības biedrības Umurgā un Sējā. Umurgas lauksaimniecības biedrība aušanas kursus sarīkoja marta mēneša sākumā Jurevic kundzes vadībā. Kursu dalībnieki iepazīstināti ar dažādiem mākslas audumiem un labākām aušanas mašīnām, kuras daudzi no kursu dalībniekiem tūliņ iegādājušies. No š.g. 26.-30.martam aušanas kursus sarīkoja arī Sējas lauksaimniecības biedrība „Bite” mākslas audēja P. Viļumsona vadībā. Kursos ņēmuši dalību viens kursists un 11 kursistes. Ar kursu panākumiem dalībnieki bijuši ļoti apmierināti. Tādi ir pēc laikrakstu ziņām aušanas kursu pirmie pasākumi un panākumi..". |
"Latviešu Avīžu" Zemkopības pielikums (7/8) | 12 | 07.06.1908. | Par aušanas kursu sarīkošanu un viņu nozīmi/... | "Tagadējo laikmetu varētu saukt par praktisku laikmetu. Viss, kam dzīvē lielāka praktiska nozīme, sāk iegūt aizvien vairāk piekrišanas un ieņemt aizvien redzamāku vietu. Tas jau arī pilnīgi dabīgi. Grūtā cīņā dēļ uztura, mūsu lauku cilvēks ir piespiests daudz, lietas uzlūkot un apsvērt vispirms no praktiskās puses. Starp citu, tādi praktiski mūsu laiku prasībām piemēroti pasākumi ir dažādi kursi, pie kuru sarīkošanas kā uz laukiem, tā arī pilsētās vislielākie nopelni pieder biedrībām. Dažādu arodniecisku kursu sarīkošana pie mums Baltijā iesākās vēl tikai gadus desmit atpakaļ, bet var teikt, ka viņi te jau ir ieguvuši diezgan lielu nozīmi. Patlaban pie mums tiek sarīkoti kursi ļoti dažādās lauksaimniecības nozarēs. Tā ir jau mums pazīstami biškopības, dārzkopības, piensaimniecības, zemkopības un vīnrūpniecības kursi, bet pašā pēdējā laikā pienākuši klāt arī aušanas kursi. Par šiem pēdējiem, mūsu visjaunākiem kursiem, gribētu še teikt dažus vārdus. Aušanas kursus, cik man zināms, pēdējā laikā ir sarīkojušas divas lauksaimniecības biedrības Umurgā un Sējā. Umurgas lauksaimniecības biedrība aušanas kursus sarīkoja marta mēneša sākumā Jurevic kundzes vadībā. Kursu dalībnieki iepazīstināti ar dažādiem mākslas audumiem un labākām aušanas mašīnām, kuras daudzi no kursu dalībniekiem tūliņ iegādājušies. No š.g. 26.-30.martam aušanas kursus sarīkoja arī Sējas lauksaimniecības biedrība „Bite” mākslas audēja P. Viļumsona vadībā. Kursos ņēmuši dalību viens kursists un 11 kursistes. Ar kursu panākumiem dalībnieki bijuši ļoti apmierināti. Tādi ir pēc laikrakstu ziņām aušanas kursu pirmie pasākumi un panākumi.." . |
Dzimtenes Vēstnesis (2/6) | 133 | 11.06.1908. | Iekšzeme/... | "..Vecpiebalgas lauksaimniecības izstāde ir pirmā, ko jaunā Vecpiebalgas lauksaimniecības biedrība sarīkoja. Viss iesākums parasti grūts. Bez tam apkārtnē šai pašā laikā sarīkoja tādas pašas izstādes [..] Ka mājrūpniecības un amatniecības nodaļa bij kupla, tas citādi nebij domājams šai apvidū, kur šīs nozares tik dzīvi attīstījušās. Sevišķi acīs krita bagātās piebaldzēnu dažādu audeklu kolekcijas. Daudz ievērības uz sevi grieza arī P. Viļumsona uzstādītās stelles un viņa tiešām mākslīgie izaudumi. Arī mašīnu nodaļa bija diezgan bagāta, kurā konkurēja, kurā konkurēja arī daži vietējie darbi..". |
Dzimtenes Vēstnesis (3/6) | 156 | 09.07.1908. | Druskas/... | "Ievu zīds. No Platmalieša. I. Vai zini zemi, kur viss pilnīgāks, kā mums, Un labāks, lētāks katris baudījums; Kur cepti sivēni skrej, nazi mugurā, Lai griež un ēd, cik katram patika u.t.t.? To zemi zini?- Leiputrija tā! Šī dzīves laimes zeme sapņainā. Vai zini zemi, kur ir meži citādi, Un kokiem augļi arī savādi? Tur kokos svārki aug un menteļi, Un bikses, vestes, blūzes, kleitas... Tur vairs skrodeļiNav vajadzīgi: Ņem tik sprungulu Un sviezdams nogrūd sevim „ancuku”. Ar mūsu dzimtene taps Leiputrija,tur meitām jāglauda vairs nebūs dzija To vērpjot. Jāauž arī nebūs, Jo drēbi gatavu uz kokiem dabūs. No tīra zīda,Balta, mīksta tā ... Tā ievu stulmiem, zariem aptīstīta. Nu mūsu dzimtene reiz slavā nāks! Ar Ķīnas zīdu konkurēt tā sāks. Šurp plūdin plūdīs zelta tvaiki; Nāks dzimtenē mums laimes laiki: Nu katrs ganiņš Katra nabadzīte Būs zīda drēbēm izrotāta. Vairs nevajadzēs Viļumsona kursu. Ap viņa stellēm izstādēs vairs neredzēsim burzu. Kam interesēs vairs viņa vienpaminu stelles! Nu dāmas slinkot varēs aušanā kā lelles. Nu tobrīd varēs Jo vairāk padejot... Ar aušan’s fabrikām būs jāpaput. Jūs, redaktora kungs, kam tautā svars, Kam pieejamāks ir kāds pētniek’ gars, Šo zīdu riktīgi vēl izmeklējat Un rezultātus tautai paziņojat, Vai nācis dzimtene Caur savu zīdu, Caur ievu zīdu tādā slavā..". |
Baltijas Lauksaimnieks (15/16) | 14 | 15.07.1908. | Biedrību dzīve/... | ".. II Gulbenes Lauksaimniecības Biedrības izstāde 14.,15. un 16. jūnijā [...] Mašīnu un rīku nodaļa vidēja. Labākie izstādījumi bija P. Viļumsona aušanas stelles, Lizuma muižas valdes drenāžu rores un O. Roņa kūdras prese, paša pagatavota. Godalgas dabūja: Viļumsons un Ronis..". |
Dzimtenes Vēstnesis (2/6) | 192 | 20.08.1908. | Iekšzeme/... | "..No Jēkabmiesta. Ievērojot dārza augļu vēlu ienākšanos šinī gadā, Izstādes Komiteja pieteikšanās laiku pārcēlusi līdz 1. septembrim, līdz kuram laikam komiteja lūdz lauksaimniekus pieteikt savus ražojumus. Pa izstādes laiku sarīkos zemkopības mašīnu un rīku sacīksti. Pēc izstādes no 9.-12. septembrim sarīkos aušanas kursus, kurus vadīs Viļumsona kungs no Jelgavas. Pieteikšanos pieņem izstādes komiteja Jēkabmiestā..". |
Latviešu Avīzes (3/4) | 68 | 23.08.1908. | Kurzeme/... | "..No Jēkabmiesta. Izstādes lietā. Ievērojot dārza augļu vēlu ienākšanos šinī gadā, Izstādes komiteja pieteikšanās laiku pārcēlusi līdz 1. septembrim, līdz kuram laikam komiteja lūdz lauksaimniekus pieteikt savus ražojumus. Pa izstādes laiku tiks sarīkoti aušanas kursi, kurus vadīs P. Viļumsona kungs no Jelgavas. Pieteikšanos pieņem izstādes komiteja Jēkabmiestā..". |
Baltijas Lauksaimnieks (16/16) | 17 | 01.09.1908. | Biedrību dzīve /...
| "Principu uzstādīšana par ekspertīzi un godalgošanu mūsu lauksaimniecības izstādēs [...] Aušanas kursi. Pie Jēkabmiesta lauksaimniecības biedrības pēc izstādes, no 9.-12.septembrim sarīkos aušanas kursus, kurus vadīs Viļumsona kungs no Jelgavas. Bez tam Viļumsona kungs uzaicināts un kursus noturēs 1.oktobrī Mālpils Andricēnos, tad 14.oktobrī Kļavkalnā. Pēc tam šos kursus noturēs arī Limbažos un Jaungulbenē.." .
|
Jaunās Latviešu Avīzes (3/4) | 16 | 24.02.1909. | No Vidzemes/... | "..No Jaungulbenes. 1.februārī vietējā dziedāšanas biedrība savā namā noturēja gada sapulci, kura starp citu balsojot, atraidīja Rīgas Skatuves Biedrības uzaicinājumu, iestāties tanī ar gada maksu, kā arī uzņemties dalību pie Jaunā Rīgas teātra uzturēšanas. Turpretim nolēma izsniegt pabalstus vietējai zemkopības biedrībai priekš bibliotēkas un zemkopības skolas. No 23. – 27. februārim vietējās dziedāšanas biedrības namā, tiek sarīkoti aušanas kursi P. Viļumsona kunga vadībā. Kursu programma šoreiz sevišķi bagāta..". |
Sadzīve (3/4) | 66 | 09.06.1909. | Vietējā hronika/... | "..Jelgavas izstādes komiteja noturēja 4. jūnijā parasto ceturtdienas kopsēdi. Komitejas ziņoja, ka pieteikumi pienākot visai lielā mērā. Liellopu pieteikts jau ap 150 un vēl sagaidāmi vairāki desmiti pieteikumu. Šai nodaļā tik liela pieteikšanās, ka ar ierīkotām vietām nepietiks. Kālab arī uzdeva būvkomisijai steidzīgi celt papildu pašķūnes priekš zirgiem. Arī nedzīvu priekšmetu pieteikts bagātīgi, sevišķi mājrūpniecībā un mašīnu rūpniecībā. Amatniecības nodaļa būs reprezentēta krietnā mērā. Šai nodaļā būs sevišķa sekcija priekš Jelgavas Latviešu Amatniecības Biedrības biedru izstādījumiem, kurā piedalīšoties līdz 20 vietējo dažādu nozaru amatnieku un rūpnieku. Dārzkopības nodaļu rīko vietējie latviešu dārznieki, viņi arī gādā par izstādes laukuma dekorēšanu ar dzīvām puķēm. Skaistu iespaidu atstās gar sētām sastādītie kadiķi, eglītes un papardes. Zemkopjiem sevišķi interesanti būs dažādie izgriezumi ar augiem un vairākkārtējas pļavu kultūras. Mākslas audējs Viļumsons demonstrēs savu aušanas iestādi un rādīs pakāpi, uz kādas iespējams pacelt aušanas mākslu mūsu pašu sētās..".
|
Jaunās Latviešu Avīzes (3/4) | 49 | 19.06.1909. | No Jelgavas/... | "..Jelgavas izstādē amatniecības nodaļā visaugstākās godalgas (zelta medaļas) izpelnījušās sekošās Jelgavas firmas: [..] un P. Viļumsona aušanas iestāde..". |
Jaunās Latviešu Avīzes (1/4) | 51 | 26.06.1909. | Jelgavas izstādes godalgu saraksts/... | "..Amatniecība. Zelta medaļus izpelnījās: [..] 4.) P.Viļumsons, mākslas aužamā iestāde Jelgavā, par stellēm un audumiem, ..". |
Zemkopis (4/20) | 27 | 01.07.1909. | Dažādi raksti/... | "..Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskās Sabiedrības un Jelgavas Lauksaimniecības Biedrības 12.,13. un 14.jūnijā 1909. gadā sarīkotā izstādē godalgas izpelnījās: [..]. Amatniecība. Zelta medaļi: [..] 4) P. Viļumsons, mākslas aužamā iestāde Jelgavā, par stellēm un audumiem..". |
Zemkopis (13/20) | 27 | 01.07.1909. | Dažādi raksti/... | "..Godalgu piešķiršana Rūjenes izstādē [..] Amatniecības nodaļā: [..] 2) P.Viļumsonam, Jelgavā, par stellēm un izstrādājumiem - diplomu un zelta medali..". |
Latviešu Avīzes (3/4) | 55 | 11.07.1909. | Jelgavas izstāde/... | "..Amatniecība. Zelta medaļus izpelnījās: [..] 4) P. Viļumsons, mākslas aužamā iestāde Jelgavā par stellēm un audumiem..". |
Düna Zeitung (2/8) | 157 | 13.07.1909. | Inland/... | P. Viļumsonam Pērnavā piešķirta Zelta medaļa. |
Baltische Post (3/4) | 158 | 14.07.1909. | Lokales/... | Minēts P. Viļumsons*. * - nav pierādījumu, ka šī ir meklētā persona.
|
Dzimtenes Vēstnesis (7/14) | 144 | 27.06.1909. | Godalgas Jelgavas izstādē/... | "..Amatniecība. Zelta medaļus izpelnījās: [..] 4) P. Viļumsons, mākslas aužamā iestāde, Jelgavā par stellēm un audumiem..". |
Latviešu Avīzes (3/4) | 46 | 09.06.1910. | Kurzeme/... | "..Aizputes lauksaimniecības un rūpniecības izstādē šim brīžam pieteicies prāvs izstādītāju skaits tā ka paredzama vispārīgi dzīva piedalīšanās. Lai izstāde būtu pamācoša nevien caur izstādāmiem priekšmetiem, tad Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskā Sabiedrība laipni piesolījusi sūtīt uz Aizputi savus instruktorus. Zemtura kungs runās par dārzkopību un ienesīgu sakņu kopību laukā un dārzā un Lindes kungs par lopkopību un pārrauga sabiedrībām. Bez tam apsolījies piedalīties ar priekšlasījumiem veterinārārsts Alkšņa kungs par zirgu slimībām. P. Viļumsona kungs no Jelgavas sarīkos aušanas kursus pa izstādes laiku. Pēdējais pieteikšanās termiņš izstādītājiem bija nolemts līdz 1.jūnijam, bet izstādes komiteja termiņu pagarināja tā, ka vēl nebūs par vēlu izstādāmos priekšmetus uzdot līdz piektdienai. Pa izstādes laiku uz izstādes laukuma spēlēs kareivju mūzika.." |
Liepājas Atbalss (2/6) | 136 | 19.06.1910. | Baltija/... | "..No Aizputes izstādes komitejas mums piesūtīts vēl sekošs godalgojumu saraksts: [..] 5) P. Viļumsona kungam katal. Nr.121 par paša izgudrotām aužamām mašīnām goda diplomu (GRAND PRIX), tam pašam kat. Nr.122 par dažādiem audumiem, deķiem, lakatiem un grīdsegām I godalgu – zelta medāli.." . |
Zemkopis (13 -15/20) | 28 | 14.07.1910. | Dažādas ziņas/... | "..Aizputes lauksaimniecības un rūpniecības izstāde. No 8.-13.jūnija, š.g. Vairāk kā gadu atpakaļ Aizputē nodibinājās lauksaimniecības biedrība „Rūķis” [..] Iz atsevišķiem izstādījumiem visvairāk vērības uz sevi vērsa iz Jelgavas Viļumsona kunga aušanas mašīna [..] Godalgas izdalītas sekoši: [..] VIII. Rūpniecība. [..] 15) P. Viļumsona mākslas aušanas iestādei, Jelgavā par paša izgudroto aušanas mašīnu augstākā godalga, goda diploms..". |
Latviešu Avīzes (2/4) | 55 | 17.05.1911. | Kurzeme/... | "..Aušanas kursi Viļumsona kunga vadībā tiks noturētu Liepājas tuvumā no 17.-22.maijam. Kas vēlas piedalīties, tiem 17.maijā jāierodas Liepājā, Hermaņa ielā nr.9 pie namsaimnieka Vecvagar kunga.." . |
Latviešu Avīzes (3/4) | 96 | 25.08.1911. | Kurzeme/... | "..No Jaunjelgavas. Sagatavošanas darbi izstādei 10.,11. un 12. septembrī jau iet uz beigām. Astoņas pūrvietas lielais izstādes laukums iežogots. Vienā pusē uzcelti daži simti steliņģu zirgu un liellopu ievietošanai, tālāk nāk mašīnu, zemkopības un dārzkopības rīku nodaļas. Bijušās karspēka kazarmas ierīkotas priekš izstādījumiem, kuri prasa slēgtas telpas. Pašlaik vēl strādā pie izrīkojumu un priekšlasījumu ēkas celšanas un iekārto elektrisku apgaismojumu. 8. un 9. septembrī nolikta arklu izmēģināšana un 11. septembrī arkli tiks demonstrēti publikas priekšā. No 13.-17. septembrim P. Viļumsons no Jelgavas sarīko mākslas aušanas kursus..".
|
Sadzīve (2/8) | 94 | 01.10.1911 | Kurzeme/... | "..Lauksaimniecības un rūpniecības izstāde Jaunjelgavā [..] Daudz labāk izstādē bija reprezentēti mājrūpniecības un amatniecības izstrādājumi ar kādiem 117 izstādītajiem. Lielāko vērību no tiem ieguva Dukāta (no Skrīveriem) linu vērptuves izstrādājumi un P. Viļumsons no Jelgavas ar saviem mākslas audumiem.." . |
Sadzīve (3/4) | 96 | 06.10.1911. | Vietējā hronika/... | "Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskās Sabiedrības un Jelgavas Lauksaimniecības Biedrības dārzu un lauku ražas un citu lauksaimniecības ražojumu izstādē 1., 2. un 3. oktobrī š.g. piespriestas šādas godalgas [..] Mašīnas un rīki [..] II.godalga [..] P.Viļumsonam par pašizgudrotu aušanas mašīnu.." . |
Tēvija (1/4) | 115 | 08.10.1911. | Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskās Sabiedr.un Jelgavas Lauksaimniecības Biedrības dārzu un lauku ražas un citu lauksaimniecības ražojumu izstādē 1.,2. un 3. oktobrī š.g. piespriestas šādas godalgas/... | "..Mašīnu un rīku nodaļā [..] II.godalga [..] P.Viļumsonam par pašizgudrotu aušanas mašīnu..". |
Zemkopis (10,11/20) | 41 | 12.10.1911. | Dažādas ziņas/... | "Latvijas Lauksaimniecības Ekon. Sabiedrības un Jelgavas Lauksaimniecības Biedrības 1.,2. un 3.oktobrī 1911.g.sarīkotā dārzu un lauku ražas izstādē piespriestas sekojošas godalgas: [..] Mašīnu un rīku nodaļā: [..] II.godalga. [..] . VIļumsonam Jelgavā, par pašizgudrotu aušanas mašīnu.." . |
Jaunās Latviešu Avīzes (3/4) | 84 | 21.10.1911. | No Jelgavas/... | "..Pārlabojums. Aizrādījumos par Jelgavas izstādē piespriestām godalgām jāpārlabo tā ziņa, ka P. Viļumsonam, piespriesta II godalga par aušanas mašīnas modeli (sk.katalogā 1145) un nevis par aušanas mašīnām, kuras šoreiz nemaz nebija izstādītas..". |
Tēvija (3/4) | 120 | 22.10.1911. | Jelgavas notikumi/... | "..P. Viļumsona kungs mūs lūdz uzņemt sekojošas rindas: Sarakstā par Jelgavas izstādē piespriestām godalgām jāpārlabo tai ziņā, ka P. Viļumsonam piespriesta II. godalga par aušanas mašīnas modeli (sk. katalogā Nr.1145), nevis par aušanas mašīnām, kuras šoreiz nemaz nebija izstādītas.." . |
Sadzīve (3/8) | 105 | 29.10.1911. | Balsis iz publikas/... | ""Sadzīves" 104.numurā "Balsis iz publikas" rakstā par kādu ielas sadursmi ir minēts vārds Viļumsons. Tā ka atklātībai zem tāda vārda Jelgavā ir vienīgi mana persona pazīstama, tad man še jāpiezīmē, ka minētais vārds nezīmējas uz mani. P. Viļumsons, Jelgavā. Red.piezīme: No savas puses varam liecināt, ka augšminētajā iesūtījumā "Balsis iz publikas" minētais Viļumsons ir jauns kungs, atklātībā vēl ļoti maz pazīstams; bet nekādā ziņā P. Viļumsona kgs, mākslas aušanas iestādes īpašnieks Jelgavā, pie Annas vārtiem..".
|
Jaunības Tekas (77/80) | 12 | 01.12.1911. | Redakcijai piesūtītas šādas grāmatas/... | "Ceturtdienas Rīts. Ceturtā musturu grāmata audējiem. Sastādījis un izdevis P. Viļumsons, Jelgavā. I.d.- Musturi, II.d. Teksts latviešu, krievu, vācu un igauņu valodās. Maksā 5 rbļ. 65 kap.." . |
Zemkopis (13/24) | 5 | 01.02.1912. | Dažādi raksti/... | "..Ar ko krievu zemnieki nodarbojas blakus zemkopībai. Baltijā zemnieki, jeb kā tagad vispārīgi parasts runāt, mazgruntnieki un rentnieki, brīvo laiku pavada ar “peļņās” braukšanu> kur mežu izciršana iesākusēs, tur peļņas vai cik. Rodas arī citas šādas tādas peļņas un tā arī trūcīgākos gados var iesist pa liekam rublim [..] Neskaitot dārzkopību, kura jāuzlūko kā vispārīgs blakus nodarbošanās priekšmets, kas tomēr pie vāciešiem ne tik stipri uzplaucis, kā pie krieviem, viņiem ir savi speciāli priekšmeti, kuriem nododas un tos piekopj jo plašā mērā. Galveno vietu ieņem “sarpinkas” aušana. Nedaudz gadus atpakaļ kādā vācu kolonijā Kamišinas apriņķī kolonists Benders ierīkoja “sarpinkas” (viegls, ļoti skaists un izturīgs audums dāmu apģērbiem) austavas. Tagad “Benders” ir viena no lielākām, bagātākām Saratovas manufaktūrpreču firmām, bet no nelielās kolonijas izaugusi pilsētiņas veidīga liela sādža, ar lepnām mūra ēkām, plašu tirdzniecību u.t.t. gandrīz katrā mājā, nodarbojas ar sarpinkas aušanu, un nevien šinī sādžā, bet arī visas apkārtējās kolonijas piekopj šo rūpniecības nozari un top bagātas, kamēr blakus, krievu sādžas mirst badā. Zemstes pūlas ieviest aušanu arī krievu sādžās, bet ar maz panākumiem. 1910.g.Novo-Uzenkas zemste Samaras guberņā izrakstīja pazīstamo Kurzemes audēju Viļumsonu, lai tas zemstes izstādē demonstrētu savas stelles, apgādāja pat laikam dažas Viļumsona stelles, pēdējais pat gribēja sarīkot īsus kursus, bet kā tā lieta īsti izbeidzās un vai ir kādas sekas viņa paraugiem, man nav zināms..". |
Tēvija (3/4) | 109 | 20.09.1912. | Jelgavas notikumi/... | ".. Aušanas kursu sarīkotājs P. Viļumsons Jelgavā ar savām aušanas mašīnām piedalās I Viskrievijas izstādē Maskavā no 20.-25. septembrim. Pēc tam no 26.-30. septembrim turpat noturēšot savus aušanas kursus.." . |
Dzimtenes Vēstnesis (2/8) | 226 | 28.09.1912. | Iekšzeme/... | "..Aitkopības izstāde Maskavā [..] Nelielā manēžā ierādīta vieta saldētavām un vilnas apstrādātajiem. Še latviešu izstrādājumi ieņem redzamu vietu. P. Viļumsons no Jelgavas izstādījis divas paša izgudrotas stelles un ar savu veiklo aušanu pulcina ne mazumu skatītāju. Ir izstādīti daudzi glīti audumi un bagāti musturu paraugi. Viļumsons ar saviem aušanas kursiem Jelgavas apkaimei labi pazīstams. Pie viņa izmācījušās daudzas čaklas rokas gādā par glītu un izturīgu apģērbu, kādu nemaz vairs nav vajadzīgs veikalā pirkt. Arī Maskavā Viļumsons nodomājis noturēt aušanas kursus. Centrālbiedrība izstādījusi stelles, kādas parastas lietot lauku mājās. Pie tām strādā mūsu tautietes, rādīdamas sveštautiešiem, kā latvietes pagatavo tādus glītus audumus, kādi turpat izstādīti..".
|
Tēvija (1/4) | 115 | 04.10.1912. | Aitkopības izstāde Maskavā/... | "..Nelielā manēžā ierādīta vieta saldētavām un vilnas apstrādājumiem. Še latviešu izstrādājumi ieņem redzamu vietu. P. Viļumsons no Jelgavas izstādījis divas paša izgudrotās stelles un ar savu veiklo aušanu ne mazumu skatītāju. Ir izstādīti daudzi glīti audumi un bagāti musturu paraugi. Viļumsons ar saviem aušanas kursiem Jelgavas apkaimei labi pazīstams. Pie viņa izmācījušās, daudzas čaklas rokas gādā par glītu un izturīgu apģērbu, kādu nemaz vairs nav vajadzīgs veikalā pirkt. Arī Maskavā Viļumsons nodomājis noturēt aušanas kursus. Centrālbiedrība izstādījusi stelles, kādas parastas lietot lauku mājās. Pie tām strādā mūsu tautietes, rādīdamas sveštautiešiem, kā latvietes pagatavo tādus glītus audumus, kādi turpat izstādīti...". |
Jaunās Latviešu Avīzes (3/4) | 80 | 05.10.1912. | No Jelgavas/... | "..P. Viļumsona mākslas aušanas kursos, laucinieku vaļīgākam laikam iestājoties, sākas atkal pastiprināta darbība, uz ko še aizrādam. Tuvākas ziņas sludinājumu daļā.." . |
Latviešu Avīzes (4/4) | 88 | 03.04.1915. | Jelgava/... | "..Pie miertiesas. Mākslas vēveri P. Viļumsonu bija apsūdzējis pie II iecirkņa miertiesneša būvuzņēmējs J. Ābrams par neslavas celšanu. Tā kā P. Viļumsons nevarēja savu vainu noliegt, tad J. Ābrams bija ar mieru lietu nobeigt ar to, ka P. Viļumsonam vajadzēja samaksāt Viet. Sarkanam Krustam par labu 15 rbļ..". |
Dzimtenes Ziņas (4/4) | 174 | 08.12.1918. | Jelgavas ziņas/... | "..Ugunsgrēks. 6. decembra vakarā, ap plkst. 1/2 11 atskanēja ugunsgrēka signālpūtieni un gaiša blāzma apgaismoja Jelgavu. Uguns bij izcēlusēs Kalves šosejā, blakus Strēlnieku dārzam atrodošā Viļumsona jaunbūvē, kur pa kara laiku vācieši bij ierīkojoši kokvilnas (?) noliktavu. Lielā ēka bij pilna ar kokvilnu un izdeguse pamatīgi, tā ka zaudējumi ir lieli. Vai ēka bij apdrošināta, nav zināms..". |
Latvis (10/12) | 236 | 20.06.1922. | Tautsaimniecība. Latvijas firmas Rīgas izstādē/... | ".. P. Viļumsona stelles, izstādītie darbi un aušanas demonstrēšana pievelk daudz apmeklētāju. Jāvēlas, lai centīgā darbinieka stelles netrūktu nevienā Latvijas mājā. Darbu stipri vienkāršu padara, ka ar vienu paminu var izaust visdažādākos musturus.." . |
Valdības vēstnesis (1/4) | 137 | 26.06.1922. | Valdības iestāžu paziņojumi/... | "..Rūpniecības departamenta patentu valde. Pamatodamās uz rūpniecības likuma II daļas 76. Panta, par privilēģijām uz izgudrojumiem un pārlabojumiem, paziņo, ka izdotas sekošas aizsardzības apliecības uz patentēšanai pieteiktiem izgudrojumiem un pārlabojumiem. [...] 1922.gada 12. jūnijā, zem nr.73, Pēterim Viļumsonam, Rīgā, uz aužamo mašinu (aparātu priekš aužamam stellēm)..". |
Latvijas Sargs (3/4) | 30 | 08.02.1923. | Rīga/... | "..Zādzības. A. Saulīt Terēzas ielā, 5 februārī nozagtas drēbes par 1800 rbļ. Un P. Viļumsonam* Kurmanova ielā 6a, sudraba somiņa par 4000 rbļ.." . * - nav pierādījumu, ka šī ir meklētā persona.
|
Latvijas Vēstnesis (3/12) | 136 | 27.06.1923. | Tautsaimniecība/.... | "..Eksports [..] Uz Lietuvu Līdaks izsūtīja 500.000 ķieģeļu; Mākslas aušanas kursi P. Viļumson -13 vietas vēveru steļļu ar piederumiem.”. |
Latvijas Vēstnesis (3/4) | 161 | 26.07.1923 | 3. Rīgas izstāde - tirgus/... | ".. Mašīnu ēkā iegājis, nevar paiet garām P. Viļumsona aužamām stellēm. Pie sienas redzami dažādi audumi. Tā vien liekas, ka tās tapetes, musturi, krāsa gluži kā tapetēm, bet jūties patīkami pārsteigts, redzēdams, ka turpat uz divējām stellēm pašlaik auž tādas „tapetes”. Stelles paša Viļumsona konstruētas un maksājot 14 – 17.000 rubļu, skatoties pēc lieluma. Viņam pašam sava darbnīca Aleksandra ielā 116. Mākslīgos audumus izgatavot varot iemācīties tādas audējas, kuras darbojušās pie parastām stellēm 1 mēneša laikā, nepratējām vajagot mācīties pusotra mēneša vai vēl ilgāk. L." . |
Ekonomists (93/198) | 23 | 01.12.1923. | Aizsardzības apliecības/... | "..Rūpniecības departamenta patentu valdei, pamatojoties uz rūpniecības likuma II daļas 76. panta, par privilēģijām uz izgudrojumiem un pārlabojumiem, paziņo, ka izdotas sekošas aizsardzības apliecības uz patentēšanai pieteiktiem izgudrojumiem un pārlabojumiem [..] 1922.gada 12. jūnijā, zem nr.73, Pēterim Viļumsonam, Rīgā, uz aužamo mašinu (aparātu priekš aužamam stellēm)..." . |
Valdības Vēstnesis (2/4) | 10 | 12.01.1924. | Valdības iestāžu paziņojumi/... | "..Rūpniecības departamenta patentu valde, pamatodamās uz rūpniecības likuma 92. panta par privilēģijām uz izgudrojumiem un pārlabojumiem, paziņo, ka izdoti sekoši patenti uz pieteiktiem izgudrojumiem. [...] 1923.gada 19. decembrī zem nr. 102 Pēterim Viļumsonam, Rīgā - uz „rakstu (musturu) aparāts vienpaminas aužamām stellēm.." . |
Ekonomists (71/75) | 3 | 01.02.1924. | .../Paziņojums | "..Rūpniecības departamenta patentu valde, pamatodamās uz rūpniecības likuma 92. panta par privilēģijām uz izgudrojumiem un pārlabojumiem, paziņo, ka izdoti sekoši patenti uz pieteiktiem izgudrojumiem. [...] 1923. gada 19. decembrī zem nr. 102 Pēterim Viļumsonam, Rīgā - uz „rakstu (musturu) aparāts vienpaminas aužamām stellēm”..". |
Latvijas Sargs (5/10) | 167 | 27.07.1924. | Rīga/... | "..„L” ēkā plaši pazīstamie P. Viļumsona mākslas aušanas kursi šogad izstādījuši dažādas aušanas mašīnas ar mākslas audumiem. Mašīnas ir ļoti vienkāršas, bet ļoti praktiskas konstrukcijas. Sevišķi pārsteidz lielo rakstu audējus P. Viļumsona jaunizgudrotā aušanas mašīna, ar kuru lielos rakstus, kuriem agrāk vajadzēja vairāk simts un tūkstots rakstu kartes, var aust ar ļoti mazu vairumu kartes. Pie Viļumsona mašīnām pulcējas pa viņu demonstrēšanas laiku daudz laucinieku, kuriem tiek uz vietas doti visi paskaidrojumi..". |
Darba Balss (3/4) | 57 | 29.07.1924. | Rīga/... | ".. Latvijas ražojumu apskati. Rīgas izstādē pagājušo piektdien Latvijas rūpnieku un amatnieku savienības apskatē piedalījās valdības priekšstāvji, rūpnieki, tirgotāji un preses priekšstāvji [...] Ēkā L apskata P. Viļumsona austuves..". |
Latvju Grāmata (81/102) | 6 | 01.11.1924. | Bibliogrāfija/... | "..Viļumsons P. Otrdienas rīts. Otrā audumu rakstu grāmata audējiem. (Ar 338 musturu zīmējumiem tekstā). 2.vispusīgi pārstrādāts izd. Rīgā, 1924. Izdevis P. Viļumsons. Iesp. Ošiņa un Mantnieka kartogrāfiskā iestādē 22x17 52 nenum. lp..". |
Latvijas Sargs (3/4) | 280 | 09.12.1924. | Rīga/... | "..Kursi un priekšlasījumi. P. Viļumsona mākslas aušanas kursi Brīvības ielā 116 pelna ievērību. Kursistus māca uz pašizgudrotām vienpaminu aušanas mašīnām. Kursi nav gari un īsā laikā var pamatīgi iemācīties aušanu. It sevišķi Latvijā, kur linu rūpniecība plaši attīstījusies, šim arodam ir liela nozīme. Par Viļumsona kursiem interesējas arī ārzemnieki. Tā informācijas nolūkā ar kursiem iepazinušies angļu sūtniecības pārstāvji.." . |
Latvijas Sargs (3/4) | 167 | 31.07.1925. | Izstāde/... | "Rīgas 5. izstāde šodien 1.un 2.augustā būs atklāta līdz p.8 v. No p.4 d. ieeja izstādē par puscenu. Izstādi nepagarinās. P. Viļumsona mākslas aušanas kursi novietojušies galvenā mašīnu ēkā, savā agrākajā vietā. Kā jau bijušās izstādēs, tā arī šogad, pie Viļumsona kunga izgudrotām stellēm, kuras redzamas darbā, vienādi pulcējas daudz interesentu., galvenā kārtā laucinieku, noskatīdamies, kā ar vienkāršiem līdzekļiem Latvijas mājrūpniecībā var ražot daiļus rakstu audumus, kuri jau izpelnījušies atzinību ārzemēs. Viļumsona kursi vienādi ir labi apmeklēti kā Rīgā, tā arī uz laukiem un jau devuši daudz mākslas audējas, kuru darbiem paredzama liela nākotne..". |
Rigasche Rundshau (13/16)
| 168 | 01.08.1925. | V Rigaer ausstellung und messe/... | Minēts P. Viļumsons*. * - nav pierādījumu, ka šī ir meklētā persona.
|
Latvijas Tautsaimnieks (12/20) | 1 | 01.08.1925. | Piektā Rīgas izstāde/... | "Piektā Rīgas izstāde no 19.jūlija līdz 2.augustam 1925.g. Piekto Rīgas izstādi daudzu viesu un liela skaita izstādes apmeklētāju klātbūtnē atklāja svētdien 19.jūlijā 11 ¼ no rīta. Uz izstādes atklāšanu starp citiem goda viesiem bija ieradušies ārzemju diplomātiskie un konsulārie pārstāvji, augstākie valsts ierēdņi, sabiedrisko organizāciju un preses pārstāvji. Valsts prezidents J. Čakste ieradās izstādes valdes priekšsēdētāja J. Brauna direktorrīkotāja V. Stromaņa un pārējo direktoru pavadībā [...] Piektā Rīgas izstāde stiprā mērā atšķīrās no iepriekšējām izstādēm. Daudz redzamāku vietu nekā agrākos gados, šogad izstādē ieņem mūsu pašu rūpniecības izstādījumi. Tomēr arī šā gada izstādē vairākās eksponātu nozarēs ievērojamā pārsvarā ir ārzemju ražojumi. Atsevišķos nacionālos paviljonos uzstājušies Zv
V Rigaer ausstellung und messe
iedrijas, Šveices un Somijas eksponāti, kā arī Padomju Krievija. Izstādītāji piemērojušies vairāk mūsu apstākļiem, nekā iepriekšējās izstādēs, galveno vērību piegriezdami lauksaimnieku, iekšzemes rūpnieku un amatnieku un patērētāju vajadzībām. Dominējošo vietu ieņem visādas lauksaimniecības mašīnas un rīki [..] Mašīnu ēka (K) [..] Iepretī „Latvijas Melderim” novietotas P. Viļumsona mākslas aušanas kursu aužamās mašīnas, kurus demonstrē darbā.." . |
Libausche Zeitung (1/4)
| 206 | 15.09.1925. | Inland/... | Minēts P. Viļumsons*. * - nav pierādījumu, ka šī ir meklētā persona.
|
Strādnieku Avīze (2/4) | 208 | 17.09.1925. | Rīga/... | "..Dedzinātāji. M. Līča spoguļu darbnīcā Stabu ielā 25 izcēlies ugunsgrēks. Konstatēta ļaunprātīga dedzināšana. Uguns dažās minūtēs bija pārņēmusi pajumti un no nama atskanēja dobjš eksplozijas sprādziens. Pēc ugunsgrēka likvidēšanas un telpu apskates, fabrikas noliktavā atrada uz plauktiem ar petroleju pildītus divus cūku pūšļus un trešo pūsli ar petroleju uz grīdas, istabas kaktā. Petrolejas pūšļi bija savukārt savienoti savā starpā ar uguns pārvadītāju – degli, no linu vīstokļiem, auklām un papīra strēmelēm. Noliktavas sienas bija no uguns apgruzdējušas, bet petrolejas pūšļi un vadi bija palikuši no uguns neaizskarti. Uguns pārgāja no spoguļa fabrikas uz tuvējo P. Viļumsona namu, kur nodarīja lielākus zaudējumus. Fabrikas īpašnieks un dažas citas personas aizturētas. Pēc dažām ziņām darbnīca bijusi apdrošināta par 500.000 rubļiem, kamēr viņas vērtība zemāka.." . |
Latvis (5/8) | 1221 | 24.10.1925. | Tautsaimniecība/.. | ".. Jaunizgudrojumi. Patentu valdei P. Viļumsons Rīga pieteicis rakstu aužamo mašīnu.." . |
Valdības Vēstnesis (1/15) | 287 | 22.12.1925. | Rūpniecības departamenta patentu valde/... | "Pamatojoties uz rūpniecības likuma 76. pantu, par privilēģijām uz izgudrojumiem un pārlabojumiem, patentu valde paziņo, ka izdotas sekošas aizsardzības apliecības uz patentēšanai pieteiktiem izgudrojumiem: [..] 1925.g.22.oktobrī Nr.781, Pēterim Viļumsonam, Rīgā -uz „rakstu aušanas mašīna”. Kriminālās pārvaldes priekšnieks G. Tifentāls. Darbvedis A. Zaķis.." |
Valdības Vēstnesis (4/6) | 38 | 17.02.1926. | .../Paziņojums | "Rīgas apgabaltiesas 3. civilnod. pamatojoties uz civ. proc. lik. 2060. un 2062 p. p., ievērojot Pētera –Aleksandra Krišjāņa d. Vilumsona lūgumu, un savu lēmumu no 25. janvāra 1926. g. ar šo paziņo, ka lūdzējs uz obligācijām: 1) par 5000 rbļ. 13. apriļa 1912. g. ar, Nr 1092, apstiprinātas uz nekustamu īpašumu Rīgā, II hip. iec. ar zemes grāmatu reģ. N» 793, izdotu no Heinricha Kamina par labu Voldemāram Kristapa d. Kaminam un 2) par 5000 rbļ., 13. apiiļa 1912. g. ar Nr 1093, apstiprināta uz to pašu nekustamo īpašumu, izdota no tā paša Heinricha Kamina par labu Rūdolfam Kristapa d. Kaminam iemaksājis Latvijas bankā, Rīgas apgabaltiesas depozītā Ls 214 dēļ parāda dzēšanas. Tāpēc apgabaltiesas III civilnodaļa uzaicina visas personas, kuram būtu tiesības uz aprādīto obligāciju, pieteikties tiesā sešu mēneša laikā, skaitot no dienas, kad šis sludinājums iespiests „Valdības Vēstnesī” un aizrāda, ka ja šīs personas noteikta laika nepieteiksies, obligāciju atzīs par iznicinātu un lūdzējam dos tiesību prasīt parāda dzēšanu zemes grāmata. Rīga, 1926. g. 2. februārī. No 2198 Priekšsēd. v. A. Veidners. 22633 Sekretārs A. Kalve". |
Valdības Vēstnesis (9/10) | 55 | 10.03.1926. | .../Paziņojums | "Dzelzceļu virsvalde saskaņā ar pastāvošiem noteikumiem, dara zināmu, ka apakšā minētās stacijās glabājas sekojošas nepieprasītas un noteiktā laikā no īpašniekiem neizņemtas preces, bagāža un atrastas mantas, kuras tiks pārdotas ūtrupē pēcstāvošā kārtā: [..] Preču glabāš.un pārdoš.vieta | Preču nosaukums | Nosūtīšanas stacija | Gala stacija | Preču zīmes jeb bag. kvīts Nr. | Nosūtīšanas jeb atrašanas diena | Vietu skaits | Svars, klgr | Ūtrupes d. | Liepāja | Vēveru stelles, kartons. (Nos. Viļumsons, saņ.dubl.uzrād.) | Rīga pr. | Liepāja | 14126 | 22./XII. 25. | 14 | 321 | 14.un 15. aprīlī 1926.gadā pulksten 10 no rīta | ..". |
Imantas Gars (4/6) | 5 | 21.04.1926. | Latvji!/... | "Iepērkaties un izdariet savus pasūtījumus zemāk minētās firmās! [..] P. Viļumsons, Brīvības ielā 116, dz.1 Mākslas aušanas kursi.." .
|
Lietavas Latvis (4/4) | 3 | 01.03.1926. | .../Sludinājums | "Pārdodamas mājas ar 2 ēkām un 17 pūrvietām zemes, Skodā, Kretingas apg., pie Latvijas – Lietuvas robežupes. Turpat arī pārdodamas Viļumsona sistēmas aužamās stelles „Lielupes Viļņi” ar visiem piederumiem un aušanas mācību grāmatām. Tuvākas Ziņas Skodā, Ansona tējnīcā, Tirgus laukumā nr.9". |
Valdības Vēstnesis (4/8) | 232 | 15.10.1926. | .../Paziņojums | "..Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodala, atklātā tiesas sēdē 28. sept. 1926. g. izklausījusi Pētera Aleksandra Krišjāņa d. Viļumsona lūgumu dēļ hipotekarisko parādu dzēšanu nolēma: 1) atzīt par samaksātām 2 obligācijas par 5000 rbļ. katrā, apstipr. 1912. g.13. apr. Nr. 1092 Voldemāram Kristapa d. Kaminam par labu un ar Nr. 1093 Rūdolfam Kristapa d. Kaminam par labu uz nekustamo īpašumu Rīgas pilsētā, otra hipotēku iec. ar zemes grāmatu reģ. No 793. Rīgā, 8. sept. 1926. g. J\š:2198 Priekšsēd. v. A. Veidners. 15083a Sekretārs A. Kalve..". |
Tukuma un Apkārtnes Balss (3/4) | 15 | 12.04.1927. | .../Sludinājums | "Pieņem pastellējumus uz Viļumsona mašīnu austuvēm. Tukumā, Lielā ielā Nr.33. Skujiņš. Pieņem mācekles." . |
Daugavas Vārds (3/4) | 22 | 28.05.1927. | Aušanas māksla/... | "Latviešu tautas seno tikumu, darbu, apvienotu ar mākslu, reti kur citur varēsim tā novērot kā P. Viļumsona mākslas aušanas iestādē, Rīgā, kuras vadītāju gribētos pielīdzināt izgudrotājam Edisonam. Pa Stabu ielu ejot, pret nama Nr.25 balto sienu jau pa gabalu vēroju glītu steļļu zīmējumu. Kad ieeju iekšējās telpās , patlaban še stāv 8 stelles, ap kurām darbojas vairāk desmitas kursistes (pa reizei to skaits sasniedzot 40). No vienkāršā iesācēju auduma tālākejot skatu jau valdzina Madernieka zīmējuma tepiķis – zaļš uz melna un brūna fona, gan 18, gan 32 nītīs, mainoties 16 rakstu kartīm; tālāk nacionālos rakstos lielas gultas vai grīdas segas un atkal tur – logu aizkari ar apkārt grieztām metu dzijām (lai neslīdētu kopā), pie kam daži zobi tukši, kas audumu padara caurumaini šķidru un tik mākslotu, ka tas logu priekšā daudz glītāk izskatītos nekā kurš katrs fabrikas darinājums. Un tad seko vecākā kursa tādi mākslas audumi kā apm. 2 metri platas villaines, modernizēti 2000 nīšu mākslas raksti uz 1 ½ metra platām gultas segām, ar Madernieka zīmētām pakaļaustām pūcītēm, vardītēm gar malām un eglītēm vidū. Tālāk redzamas linu galda segas ar gluži dabiska izskata sniega pārslām. Un kas lai spētu izskaitīt visas tās mākslas variācijas, kādas še raibā ainā slīd gar acīm. Visur redzamas mūsu centīgākā mājrūpniecības izkopēja lielās spējas, jo ne par velti šīs aušanas mašīnas ir vienīgās, kuras Latvijā patentētas, bet kuras pazīst arī ārvalstīs. Viļumsona kungs ar savu iestādi ir vārda pilnā nozīmē Latvijas lepnums, jo še sastopu latvju čaklās zeltenes no visiem dzimtenes stūriem. Pēc izziņas vēl tagad maija mēnesī iespējams šinīs kursos iestāties, jo darbus še noslēdz vēlāk nekā citās mācības iestādēs, tikai ap Jāņiem, kad siena laiks visus sauc ārā no telpām pie dabas krūts. Tomēr mēneša laikā iespējams gūt vajadzīgos panākumus vienīgi tiem, kas ar aušanas mākslu jau labi pazīstami. Pēc vasaras brīvlaika kursus atkal atjauno septembrī. Uz siltāko apsveicināma šī, mūsu krietnā tautieša uzņēmība. Lai nebūtu nevienas latvju mājas, kur šo aušanas mākslu nepazītu." . |
Latvijas Sargs (3/6) | 159 | 28.11.1927. | Rīga/... | "..P. Viļumsons, mākslas aušanas kursu vadītājs ir savai visjaunākai izgudrotai mašīnai atkal ieguvis patentu. Šīs brīnummašīnas pamatprincips: lielus mākslas audumus (rakstus) var izaust ar maz rakstu kartēm, daudzus audumus ar vienu un dažus pat bez nevienas rakstu kartes. P. Viļumsons ir vienīgais speciālists patentēto mašīnu izgatavošanā Latvijā. Patentaušanas mašīnas P. Viļumsons izgatavo paša rūpniecībā. Jāatzīmē, ka minētajām izgudrotām mašīnām ir noņēmēji ne tik vien pašu mājās Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā utt. Kursi un mašīnu rūpnīca atrodas Stabu ielā 25 (paša mājā).." |
Atpūta (16/32) | 165 | 30.12.1927. | .../Fotogrāfija | P.Viļumsona mākslas aušanas kursu šī gada kursa audzēknes, Rīgā. |
Tukuma Ziņas (1/1) | 36 | 04.10.1928. | .../Sludinājums | "Steidzīgi pārdod kungu velosipēdu un aužamās stelles: vienas 4 olektis un vienas 2 olektis platas, kā arī Viļumsona „Lielupes Viļņi”. Visi labā kārtībā. Piepr. Vecmoku ielā 39 pie Mača kunga". |
Ķemeru Ziņas (8/12) | 3 | 16.06.1929. | Ķemeru peldiestādē ieradušos peldviesu saraksts/... | "..2.jūnijā. [..] Viļumsons Pēters, auš.kursu vad. No Rīgas – Majoros..". |
Valdības Vēstnesis (3/12) | 132 | 16.06.1930. | .../Paziņojums | "..Iekšlietu ministrijas pasu nodaļa izsludina par nederīgu nozaudēto Pētera Viļumsona ārzemju pasi Nr.6814, izdota 1927.g.28.septembrī. Rīgā, 7554r..". |
Latvis (6/8) | 2598 | 26.06.1930. | Vitauta svētki Kauņā/... | "Vitauts ir Lietuvas neatkarības un varenības simbols [...] Kauņas izstāde [...] Izstādē ar saviem ražojumiem piedalījās šādas Latvijas firmas J.Prikulis ar mēbeļu rūpniecības izstrādājumiem, kurus godalgoja ar zelta medaļu, Fenikss – dzelzs kalumi (zelta med.), P. Viļumsons – austuves un audumi (zelta med.).." . |
Talsu Vēstnesis (3/4) | 1 | 09.01.1931. | .../Sludinājums | "Uzmanību! Aizceļošanas dēļ, lēti pārdodu P. Viļumsona aužamās stelles . Apskatīt katru dienu. Laidzes ielā 29 pie Svinstera." . |
Modernā Paradīze (8/8) | 14 | 15.09.1931. | Vai Tu gribi vesels būt?/...
| "..Jautājums: (P. Viļumsons *). „Jau divus gadus no vietas man krūtīs sāp. Pateicoties daudzām zālēm, kuras lietoju pēc slavenu ārstu receptēm, tagad sāpes pazudušas, bet pastāvīgi krūtīs kaut kas svilpo un šņāc. To ārsti nevarēja novērst”. Drošs līdzeklis. Iegūstat lēpenes (Tussilāga fārfara), kuras aug mālainā un kaļķainā zemē un tiek uzskatīta kā nezāle.Skārda traukā vai krūziņā ielikt ogles, uz kurām uzbērt lēpeņu lapas un radušos dūmus labi spēcīgi un dziļi ieelpot – ievilkt kaklā un drošs, ka tas līdzēs..."". * - nav pierādījumu, ka šī ir meklētā persona. |
Latvija (4/4) | 87 | 17.11.1931.
| 3. Latvijas lietišķās mākslas un piemiņlietu izstādi/... | "3. Latvijas lietišķās mākslas un piemiņlietu izstādi atklāja 15. novembrī Rīgā (Vērmaņdārza paviljonā) finanšu ministrs J. Annuss. Izstādē piedalās 54 izstādītāji (pēc kataloga) un to noorganizējis Ed. Paegle. Bagātīgi izstādīti mākslas audumi, starp kuriem izceļās P. Viļumsona mākslas aušanas kursu audumi (galda un gultas segas un paklāji) no Latvijas liniem un vilnas.." . |
Latvis (6/8) | 3015 | 17.11.1931. | Latvju lietišķās mākslas izstāde/... | "Vērmaņa dārza paviljonā svētdien atklāja latvju lietišķās mākslas un piemiņlietu 3 izstādi. Izstādes rīkotājs mūsu lietišķās mākslas nenogurstošais popularizētājs Ed. Paegle. Kopš 1925. gada šāda izstāde Rīgā nav sarīkota un ar prieku vērojams, ka mūsu nacionālā māksla pēdējos gados strauji attīstījusies. Izstādē piedalās ar saviem izstrādājumiem latvju stilā 54 personas, firmas un organizācijas. Latviešu Sieviešu nacionālā līga izstādījusi dažādus audumus grīdsegas, logu aizkarus un dzīparotus cimdus. Tāpat audumus, rokdarbus, izšuvumus izstādījusi Paula Tilts, Emma Gustava, Agnese Jansone no Allažu pag., Emīlija Luļļa no Liepājas, Marija Johansone no Cēsīm u.c. P. Tilts grīdsegu ieguvis izglītības ministrs. Skaistus paklājus darinājusi pēc J. Madernieka zīmējumiem arī Emīlija Rudzīte (Rīgā, Vaļču ielā 7). Izcilu ievērību pelna P. Viļumsona gultsegas latvju stilā.." . |
Mūsu Īpašums (7/8) | 47 | 20.11.1931. | Lietišķās mākslas izstāde/... | "Svētdien, 15. novembrī, Vērmaņa dārza lielajā paviljonā atklāja trešo latvju lietišķās mākslas un piemiņlietu izstādi. Izstādi atklāja finanšu ministrs J. Annuss savā īsā runā aizrādot, ka izstādē atrodams daudz no tā skaistuma, kas slēpjas latvju tautā. Mūsu māksla ir strauji attīstījusies. Izstādītie darbi ir labākā liecība par mūsu sasniegumiem, kurus novērtējot, ikvienam jāsaprot, ka mūsu darbs ir līdzvērtīgs ārzemju darbam. Cienīsim savas zemes darbu un grūtajos laikos neizdosim valūtu uz ārzemēm par ražojumiem, kas dabūjami še un tiešām apmierina mūsu prasības.No izstādes nodaļām visbagātākās – audumu un keramikas. Latviešu sieviešu nacionālā līga izstādījusi dažādus audumus grīdsegas, logu aizkarus un cimdus. Audumus, rokdarbus, izšuvumus izstādījusi P. Tilts, E. Gustava, A. Jansone no Allažiem, E. Luļļa no Liepājas u.c. Skaistus paklājus “Liesma” un “Pērkona negaiss” pēc saviem oriģinālsacerējumiem izpildījusi M. Johansone (Cēsis) un Emīlija Rudzīte (Rīga) pēc Madernieka zīmējumiem. Ievērību pelna P. Viļumsona gultsegas latvju stilā.." . |
Rigasche Rundschau (4/8)
| 89 | 22.04.1932. | ... /... | Pieminēts P.Viļumsons*. * - nav pierādījumu, ka šī ir meklētā persona.
|
Madonas Ziņas (4/4) | 16 | 28.04.1933. | .../Sludinājums | "Lielais vinnests audējiem! Patentētas „P. Viļumsons” firmas stelles mazlietotas, ar bagātiem piederumiem par Ls 400 pārdodamas, Sarkaņu pagasta Auziņos”."" . |
Rigasche Rundschau (8/10)
| 126 | 04.06.1935. | ... /... | Pieminēts P. Viļumsons*. * - nav pierādījumu, ka šī ir meklētā persona.
|
Jaunākās ziņas (13/16) | 41 | 19.02.1936. | .../Sludinājums | "Steidzīgi vajadzīgas 4 labas audējas, bet tikai tādas, kas beigušas P. Viļumsona mākslas aušanas kursus. Pieteikties Jelgavā, Lielajā ielā 21, austuvē Jēkabpilī, Krasta ielā 4, Valmierā, Ratveliņa ielā 10, Vējavas Vēverkalnā." .
|
Zemgales Balss (7/8) | 147 | 04.07.1936. | Jelgavas ziņas/... | "..Pilsētas būvkomisija kārtējā jūlija sēdē izlēma sekojošus jautājumus: [..] atlika P. Viļumsona* lūgumu atļaut dzīv. Ēkas atjaunošanu Lietuvas ielā 14.." . * - nav pierādījumu, ka šī ir meklētā persona.
|
Jaunākās Ziņas (2/16) | 252 | 05.11.1936. | Latgale stājas Uzvaras laukuma talcinieku rindās/... | "Sirsnīgi pateikdamies par plašo atsaucību lielajam tautas un tēvzemes mīlestības darbam, apstiprinu sekojošus ziedojumus Uzvaras laukuma izbūvei. Ziedojumi naudā. [..] Pēteris Viļumsons 100 Ls.." . |
Latvijas Kareivis (2/4) | 252 | 05.11.1936. | Uzvaras laukuma talcenieki/... | "Sirsnīgi pateikdamies par plašo atsaucību lielajam tautas un tēvzemes mīlestības darbam, apstiprinu sekojošus ziedojumus Uzvaras laukuma izbūvei: Ziedojumi naudā: [..] Pēteris Viļumsons 100 Ls.." . |
Rīts (2/10) | 306 | 05.11.1936. | Latgales skolotāju sveiciens/... | "..Sirsnīgi pateikdamies par plašo atsaucību lielajam tautas un tēvzemes mīlestības darbam, valsts prezidents K. Ulmanis apstiprinājis sekojošus ziedojumus Uzvaras laukuma izbūvei [..] Pēteris Viļumsons 100 Ls.." . |
Brīvā Zeme (2/20) | 25 | 05.11.1936. | Mēs ejam uz priekšu un – tikai uz priekšu!/... | "Sirsnīgi pateikdamies par plašo atsaucību lielajam tautas un tēvzemes mīlestības darbam, valsts prezidents K. Ulmanis apstiprinājis sekojošus ziedojumus Uzvaras laukuma izbūvei [..] Pēteris Viļumsons 100 Ls.." . |
Mūsu Īpašums (4/8) | 45 | 06.11.1936. | Rīgas namīpašnieku ziedojumi Uzvaras laukuma izbūvei/... | "Uzvaras laukuma izbūvei caur Rīgas Namīpašnieku b-bu ziedojumus iemaksājuši sekošie Rīgas namīpašnieki: [..] Pēteris Viļumsons 100 Ls.." |
Rigasche Rundschau (5/8) | 257 | 06.11.1936. | .../...
| Pieminēts P. Viļumsons*. * - nav pierādījumu, ka šī ir meklētā persona.
|
Zemgales Balss (8/8) | 254 | 07.11.1936. | .../Sludinājums | "Audēja vēlas vietu pie aušanas. Ir strādājusi uz Viļumsona stellēm. Adr. Aucē, Amatnieku ielā 5-3. "P.R." 10274". |
Jaunākās Ziņas (35/36) | 12 | 16.01.1937. | .../Sludinājums | "Aužamā mašīna „Lielupes Viļņi” no firmas Viļumsons, ar visiem piederumiem, mazlietotas, pārd. Artilērijas ielā 2-4, dz.1 no plkst. 6-8 vakarā". |
Zemgales Balss (8/8) | 14 | 19.01.1937. | .../Sludinājums | "Izrentē Jaunsvirlaukas Staļģenes krogu uz 3 gadiem. Laba cukurbiešu zeme apm. 20 ha uz Lielupes krastu. Pienotava 1 ½ km. Tuvāki Vecsvirlaukas Upeniekos vai pie P. Viļumsona Rīgā, Stabu ielā 25-1, Tālr. 92750". |
Zemgales Balss (7/8) | 278 | 07.12.1937. | Jelgavas ziņas/... | "..Sarakstīti protokoli. [..], bet P. Viļumsonam* no Lietuvas ielas 2 sarakstīts protokols par ielas nenotīrīšanu." . * - nav pierādījumu, ka šī ir meklētā persona.
|
Mūsu Īpašums (1/8) | 2 | 14.01.1938. | Rīgas namsaimnieku līdzdalība lielajā tautas talkā/... | "Rīgas Namsaimnieku biedrībā Uzvaras laukuma loterijas biļetes iegādājušies sekojoši namsaimnieki: [..] Pēteris Viļumsons, Stabu ielā 25 - ls;.." |
Brīvā Zeme (4/28) | 19 | 25.01.1938. | Saimnieciskie darbinieki Uzvaras laukuma izbūves talkā/... | "Rīgas Namsaimnieku biedrībā Uzvaras laukuma loterijas biļetes iegādājušies: [..] Pēteris Viļumsons - 50 ls,.." . |
Zemgales Balss (8/8) | 91 | 25.04.1938. | .../Sludinājums | "Iestrād. Audēja uz roku stellēm vajadzīga. Priekšrocība Viļumsona kursu beigušām. Piet. Pasta ielā 39 no pl. 2-3 d. 4088" . |
Kurzemes Vārds (5/6) | 271 | 29.11.1938. | .../Sludinājums | "Lielās stelles P. Viļumsona, labā aušanas kārtībā pārdod. Piepr. Grobiņā, Lielā ielā No. 83" . |
Kurzemes Vārds (5/8) | 276 | 04.12.1938. | .../Sludinājums | "Lielās stelles P. Viļumsona, labā aušanas kārtībā pārdod. Piepr. Grobiņā, Lielā ielā No. 83" .
|
Valdības Vēstnesis (5,6,8/8) | 152 | 11.07.1939. | .../Paziņojums | "Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu valde, izpildot pilsētas valdes rīkojumu, paziņo, ka Rīgas pilsētas valde ar domes tiesībām, pamatojoties uz Likumu par dalītu īpašuma tiesību atcelšanu („Vald. Vēstn.” 1938.g. 286.numurā) ir noteikusi šinī sarakstā minētiem nekustamiem īpašumiem šādas izpirkuma maksas, pie kam, ja nekustams īpašums pieder vairākiem līdzīpašniekiem, tad katram no viņiem jāmaksā izpirkuma maksas tāda daļa, kāda ideālā daļa viņam pieder nekustamā īpašumā [..]
Numuri pēc kārt. | Hipotēku iecirknis un nod. | Pēc pils.iedal. grupas un grunts num. | Īpašuma atrašanās vieta Rīgā | Platība kv.mtr. | Īpašnieks | Izpirkuma maksa Ls | 4506,48 | 11-793 | 22/11 | Stabu ielā 25 | 1515,4 | Pēteris Viļumsons | 4812,98 | [..] Likumā paredzēto atbildi lūdzam sūtīt Nekustamu īpašumu valdei, Ķēniņu ielā – 5, kur arī jāierodas noslēgt līgumu. Ed. Laimiņš, Nekustamu īpašumu valdes priekšnieks, pilsētas galvas biedris. T. Baltpurviņš, Administratīvās daļas vadītājs.". |
Jaunākās Ziņas (13/16) | 226 | 05.10.1939. | .../Paziņojums | Pēteris Viļumsons aizgājis mūžībā. |
Jaunākās Ziņas (9/28) | 228 | 07.10.1939. | Galvaspilsētas ziņas/... | "..Miris Mākslas audējs Pēteris Viļumsons. Viņš dzimis 1872.gadā Vilcē kā zemkopja dēls. Savā laikā rīkojis Mākslas aušanas kursus Jelgavā, Maskavā, Omskā un Rīgā. Viļumsons izgudrojis arī vairākas caurumkāršu sistēmas stelles un sarakstījis grāmatas par aušanu. Viļumsons bija pazīstams arī kaimiņvalstīs.." |
Rīts (27/28) | 278 | 08.10.1939. | Mūžībā aizgājis Pēteris Viļumsons/... | "Grūti sastapt māju, kurā nepazītu mūsu veco lielāko audēju meistaru Pēteri Viļumsonu. Viņš izskolojis vairākās paaudzēs jaunus mākslas audējus. Tā mums radusies kupla mākslas audēju saime, kuras darbus esam aplūkojuši gan izstādēs, gan mājās. Pēteris Viļumsons bija populārs ne tik vien Latvijā, bet viņu pazina arī Lietuvā. P. Viļumsons dzimis 1872.gada 17.novembrī Vilces pagastā kā zemkopja dēls. Pirmo austuvi viņš ierīkoja Latgalē, vēlāk pārcēlās uz Jelgavu, bet pasaules kara laikā uz Omsku un Maskavu. Pēc atgriešanās Rīgā, Viļumsons atver mākslas aušanas kursus, kurus ar lielu neatlaidību vada līdz nāvei.". |
Mūsu Īpašums (16/16) | 28 | 10.10.1939. | .../Paziņojums | Pēteris Viļumsons aizgājis mūžībā. |
Rīts (10/18) | 356 | 27.12.1939. | Tauta ziedo miera nostiprināšanai/... | "Uz Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža aicinājumu ziedot par labu Valsts aizsardzības fondam atsaukušies, ziedojot latos: [..] Pēteris Viļumsons 5 Ls.[..] Visiem atsaucīgajiem ziedotājiem Valsts prezidents Kārlis Ulmanis izsaka savu sirsnīgo pateicību.". |
Valdības Vēsnesis (3/8) | 22 | 27.01.1940. | Tiesu sludinājumi/... | "..Rīgas apgabalt. 3. civilnodala,pamatojoties uz Civilproc. lik.1628.—1631., 1636. un 1710. pantiem, paziņo, ka ar še minēto personu nāvi ir atklājušies mantojumi un tādēļ uzaicina visas personas, kam uz šiem mantojumiem būtu kādas tiesības vai prasības kā mantiniekiem, legatariem, kreditoriem l u. t. k, pieteikt tiesai savas tiesības un prasības 3 mēnešu laikā pēc šī sludinājuma ievietošanas „Valdības Vēstnesī" un norāda, ka uzaicinājuma termiņā nepieteiktās tiesības un prasības atzīs par zaudētām:1) 1939. g. 3. oktobrī Rīgā mir. Pēteris-Aleksandrs Viļumsons, dz. 1872. g. 17. novembrī, Vilces pag., 1662'. 1.; [..] Rīgā, 1940. g. 20. janvārī. Vicepriekšsed. V. Salmiņš. Sekretārs E. Lasmanis. " . |
Daugavas Vēstnesis (11/18) | 62 | 15.03.1940. | Sievietes stellēs/... | "Jau diena grimst krēslā, kad dodamies pie vienreiz jau apciemotās taudejānietes Teklas Žukovskas. Kamēr ar vīriešiem runājam par darbiem, T. Žukovska vienā steigā saklājusi pilnu steļļu rulli dažādiem audumiem. [..] Iepazīstoties tuvāk ar Ž. Darbu, izrādās, ka dzimtā gajeviete visvairāk lepojas ar savām brāļa pagatavotajām stellēm. Tās ir lielākās apkārtnē un arī modernākās, jo modeli audēja ņēmusi līdz no P. Viļumsona aušanas kursiem, kurus apmeklējusi un beigusi Rīgā 1937.gadā. Manām stellēm var uzlikt virsū mašīnu un pārvērst vienpaminu stellēs. Šīs stelles pagatavoja man tādēļ, ka priekšdienās domāju intensīvāk strādāt, tad vajadzīgas modernākas stelles. Un tagad, kur atskanējis aicinājums aust pašiem un citiem palīdzēt, stelles būs pašā laikā.." . |
Daugavas Vēstnesis (3/16) | 71 | 29.03.1940. | Darbs dara meistaru/... | "Ciemos pie centīgiem audējiem Barkavā. Netālu no Barkavas ciema, pļavu līdzenumā, kuram pāri var saskatīt visā apkārtnē pazīstamo Pilskalnu, atrodas Platkalniņu mājas. Īpašnieks Ed. Tropiņš dzīvo Rīgā, bet Platkalniņos kā īrnieki dzīvo un strādā divi priekšzīmīgi audēji: vīrs Konstantīns un sieva Anna Radžēļi un viņa mazā meitiņa Irena. Sieva aušanas gaitas uzsākusi jau priekš 15 gadiem un apmeklējusi P. Viļumsona mākslas aušanas kursus Rīgā. No turienes arī pārvesta austuves mašīna un citi piederumi. Paši stāvi gatavoti tepat, vietējā meistara darbnīcā. Vīrs gan ir izmācījies kalēja amatu un no sākuma strādājis to, bet kalēju pagastā daudz un šis darbs tik labi neatmaksājas.." . |
Jaunākās Ziņas (11/14) | 70 | 29.03.1940. | .../Sludinājumi | "Audējiem! Pārdodu Viļumsona lielās mašīnstelles „Lielupes Viļņi” pilnā darba kārtībā, mazlietotas. Piepr. Ropažu pagastā, telefons 60". |
Valdības Vēstnesis (2/8) | 160 | 18.07.1940. | Valdības rīkojumi un pavēles/... | "Rīkojums par kursu un studiju slēgšanu. Izglītības ministrija slēdz šādus kursus un studijas un to atvēršanai izsniegtās atļaujas un statūtu apstiprinājumus anulē. [..]Slēgto kursu un studiju nosaukums | Anulētās atļaujas un statūtu apstiprinājumi | Pētera Viļumsona mākslas aušanas kursi Rīgā. | 1929.g.26.jūnijā apstiprinātie kursu statūti R-900 | Izglītības ministrs P. Lejiņš. Skolu departamenta direktors A. Čuibe." |
Ведомости Президиума Верхного Совета ЛССР=LPSP AP Prezidija ziņotājs (6/6) | 80 | 03.12.1940. | Tiesu sludinājumi/... | "Rīgas apgabalt. 3. Civilnodaļa pamatojoties uz Civilprocesa lik. 1584., 1628.-1631. un 1710.p., uzaicina visas personas, kam būtu kādi iebildumi pret 1940.g. 29. oktobrī tiesas sēdē attaisītiem Pētera – Aleksandra Viļumsona mutiski un rakstiski taisītiem testamentiem vai kam būtu kādas tiesības vai prasības uz 1939.gada 3.oktobrī Rīgā mirušā Pētera – Aleksandra Viļumsona, dzim. 1872.gada 17.novembrī , mantojumu kā mantiniekiem , legatāriem, kreditoriem u.t.l., pieteikt tās tiesai 3 mēnešu laikā pēc šī sludinājuma ievietošanas „Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājā” un norāda, ka personas, kas nebūs pieteikušas savas tiesības un iebildumus uzaicinājuma laikā, atzīs par tādām, kas zaudējušas šīs tiesības vai atteikušās no iebildumiem. 1940.g. 20. novembrī. Vicepriekšsēd. V. Salmiņš. Sekretārs E. Lasmanis". |
Ведомости Президиума Верхного Совета ЛССР=LPSP AP Prezidija ziņotājs (2/4) | 89 | 14.12.1940. | .../Paziņojums | "Pamatojoties uz likuma par privātpersonu mantas glabāšanas izbeigšanu valsts un pašvaldības iestādēs, paziņo, ka valsts īpašumā pārņems Rīgas apgabaltiesas depozītu rēķinā D. Nr.8 iemaksātās un 10 gadu laikā neizņemtās summas:[..] Num. pēc kārt. | Kad iemaksāts un Latvijas Bankas kvītes numurs | Kas iemaksājis un kādam nolūkam | Ls | 50 | 1925.g. 27 XI 18/50041 | Pēters Krišjāņa dēls Viļumsons – par obligāc., kas izdota uz nekustamu īpašumu par labu Voldemāram Kristapa d. Kaminam | 107 | 51 | 1925.g. 27 XI 18/50042 | Pēters Krišjāņa dēls Viļumsons – par obligāc., kas izdota uz nekustamu īpašumu par labu Rūdolfam Kristapa d. Kaminam | 107 | .." |
Padomju Latvija (8/10) | 14 | 15.01.1941. | .../Sludinājums | "Pārdod aužamo mašīnu „Lielupes Viļņi”, Kāpu ielā 22-1". |
Brīvais Zemnieks (22/22) | 70 | 21.03.1941. | Lauku sievietei/... | "..Jautājums: Mācījos pie audējas aust un šoruden gribētu pati patstāvīgi uzsākt aušanu, bet tā kā Viļumsons ir likvidējies, esmu neziņā, kur tagad var iegādāties lielās mašīnu austavas? Atbilde: Vienpaminu austavas gatavo Ornicāns Rīgā, Stabu ielā 92-11, 45 darbnīcā. Tās patlaban maksā 1200 rbļ..". |
Tēvija (7/8) | 22 | 25.07.1941. | .../Sludinājums | "Pērk Aušanas stelles, roku, Viļumsona, ar piederumiem, pērk, Of. Nr.355" . |
Rīkojuma Vēstnesis (5/8) | 162 | 18.08.1942. | Sludinājumi/... | ".. Rīgas APGABALTIESAS 3. CIVILNODAĻA, pamatojoties uz Civīlproc. lik. 1584., 1628.—1631. un 1710. p., uzaicina visas personas, kam būtu kādi iebildumi pret 1940. g. 29.(novembra tiesas sēdē attaisīto Pētera - Aleksandra Vijumsona privātā kārtībā 1939. g. 11. septembrī taisīto testamentu vai kam būtu kādas tiesības vai prasības uz 1939. g. 3.oktobrī mir. Pētera-Aleksandra Viļumsona, dzimis 1872. gada 17. novembrī, mantojumu kā mantiniekiem, legātāriem, kreditoriem u. t. t., pieteikt tās tiesai 3 mēnešu laikā pēc šī sludinājuma ievietošanas «Rīkojumu Vēstnesī» un norāda, ka personas,kas nebūs pieteikušas savas tiesības un iebildumus uzaicinājuma termiņā, atzīs par tādām, kas zaudējušas šīs tiesības vai atteikušās no iebildumiem. 1942. g. 13. augustā. 2192.l..". |
Tēvija (5/8) | 19 | 23.01.1943. | .../Sludinājums | "Pērk aužamās stelles, mechāniskās vai „Viļumsona”, ar piederumiem. Of. Nr. V 181". |
Tēvija (3/4) | 71 | 24.03.1944. | .../Sludinājums | "Vēlos pirkt Viļumsona VĒVERU AUŽAMĀS STELLES „Lielupes Viļņi”. Piedāvājumus lūdzu sūtīt Krapes pagasta Ratēs, stac. Skrīveri, Kolkanam". |
Komunists (Liepāja) (2/4) | 115 | 12.06.1955. | Liepājas pilsētā un rajonā/... | "..Apgūst jaunu aušanas techniku. Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas mākslas aušanas darbnīcā šinī mācību gadā uzstādīti divi Viļumsona sistēmas aužamie stāvi. Atškirībā no parastajiem stāviem jaunie ir daudz augstražīgāki un ievērojami atvieglo darbu. Daudzo paminu vietā, kā ats ir parastajos rokas aužamajos stāvos, tiem jādarbina tikai viena. Sarežģīto rakstu, kādā darina audumu, nolasa īpašs „žakarda” mehānisms, audējai tikai jāseko, lai pareizi tiktu ieaustas dažādo krāsu dzijas un diegi. Jaunajos stāvos savus diplomdarbus jau darina diplomandes Strazdiņa un Maure. Glītās mēbeļdrānas iepriecina ar precīzo audumu un skaisto kompozīciju. Tekstila un galantērijas rūpniecības kombināta vadība apsolījusi skolā uzstādīt arī mechaniskos „Platta” sistēmas metala konstrukcijas aužamos stāvus. Stāvi no Rīgas jau atvesti un pēc uzstādīšanas tos, sākot ar 1. Septembri izmantos audzēkņu apmācīšanai.E. Mažeiks. Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas direktors." . |
Tilts (85/103) | 152-153 | 01.07.1976. | Kurzemīte/... | "..Blakusistabā guļ liela vēl nesalikta mašīna – „Viļumsona” stelles. Aidai krustmāte uzdāvināja, atvedām no Liepājas. Tur ir to daļu tik daudz, bet liksim, kamēr saliksim..". |
Laiks (6/8) | 83 | 15.10.1983. | Kopība rada skaistumu/... | "..Latvijā lietoja augu krāsas. Tās bija maigas un nelielā dažādībā. Kad vēlāk atklāja sintētiskās krāsas, krāsu dažādība strauji uzlabojās un paplašinājās. Tāda pati attīstība bija arī stellēm — no stāvstellēm, līdz trizuļu. sviru u.c. stellēm, ar dažādām velku ierīcēm. Ap 1900. gadu radās pusmechaniskās stelles, ko izgudroja mežotnietis Viļumsons. Bija segas, kam galvas gan greznāks kā kājgalis, bija arī kamanu segas.." . |
Padomju Druva (Cēsis) (3/4) | 21 | 18.02.1984. | Piebalgas slavenie amatnieki/... | "..Līze Gulbe auda Lejas Salnēnos. Varbūt tie bija kopš bērnības Taunmalē vērotie rasotie rīti, krāsu rotaļa salnas skartajā kļavu lapotnē, kas lika krāsu priekam ievīties Līzes audumos. Viņas darbība aizsākās ap 1914.gadu un ilga gadus trīsdesmit. Amatu Līze bija apguvusi pie kādas labas audējas Bētiņos, tad pie Viļumsona Jelgavā. Kopā ar ekspedīcijas dalībniekiem uz muzeju atceļoja Līzes lietotās stelles, atsevišķi audumi, mācekļu fotoportreti, kurus ar lielu rūpību bija saglabājusi viena no pēdējām meistares māceklēm, tagad jau arī aizsaulē aizgājusī Austra Avotiņa.." . |
Lauku Avīze (12/15) | 7 | 16.02.1990. | .../Sludinājums | "Pārdod jaunbūvi un Viļumsona aužamās stelles. Tālr. Smiltene 72110". |
Lauku Avīze (8/8) | 1 | 25.01.1991. | .../Sludinājums | "Pērk Viļumsona, Žakarda stelles „Lielupes Viļņus”. Rakstīt: 228500, Cēsīs, abonentu kastīte 1123". |
Lauku Avīze (14/16) | 19 | 31.05.1991. | .../Sludinājums | "Pārdod aužamās stelles „Lielupes Viļņi” (P. Viļumsona patents). Tālr. 273905 pēc plkst.17". |
Diena (14/16) | 186 | 03.10.1992. | .../Sludinājums | "Pārdod Opel-Ascona rezerves daļās, firmas Viļumson pusautomātiskās stelles. Tālr. Cēsis 25687, līdz plkst.12.". |
Diena (7/20) | 144 | 21.06.1994. | Par Līgo svētkiem, Brīvdabas muzeju un amatniekiem/... | "..Māris Maniņš auž ar kādreiz tik slavenajām Viļumsona stellēm – tajās rakstu veido ar perfokaršu palīdzību. Būtībā šīs stelles var uzskatīt gandrīz vai par pirmatnēju skaitļošanas mašīnu.." . |
Diena (8/27) | 99 | 27.04.1996. | .../Sludinājums | "Stelles Viļumsons. Tālr. 368226". |
Neatkarīgā Rīta Avīze (3/8) | 128 | 03.06.1997. | .../Jautājumi no Latvijas Radioraidījuma „Tik un tā” | "..3.kārtas jautājumi:[...] Kādas amata reformas saistītas ar zemgalieša Viļumsona vārdu?.." . |
Latvijas Vēstnesis (7/32) | 20 | 06.02.2002. | Par Kultūrkapitāla fonda 2002. gada Pirmajā kultūras projektu konkursā finansiāli atbalstītajiem projektiem/... | ".. Projekta nosaukums | Projekta vadītājs | Finansējuma saņēmēja organizācija | Piešķirtais finansējums, Ls | 286. Viļumsona steļļu izpēte un atjaunošana | Brigita Zēmele | "Kalnmuiža" kultūrvides un izglītības centrs S/O | 350,00 | ..". |
Ievas stāsti | 23(232) | 15.11-28.11.2013. | Stelles - amatnieku dators?/... | Par Viļumsonu un viņa stellēm. |
Stars (4/8) | 125(10515) | 28.10.2014. | Pirmais audekls Viļumsona stellēs/... | Par pirmo audeklu Sarkaņos, kur uzstādītas Viļumsona stelles. |
Stars (4/8) | 143(10533) | 10.12.2014. | Noaustas pirmās segas Viļumsona stellēs/... | Par to, ka noausts pirmais audekls Sarkaņos, kur uzstādītas Viļumsona stelles. |
Stars (4/8) | 32(10571) | 18.03.2015. | "Satiec savu meistaru!"/... | Pasākums pulcina interesentus arī Sarkaņos pie Viļumsona stellēm. |
Stars (1,4/8) | 129(10668) | 10.11.2015. | Mārtiņdienas noskaņās atver Amatu skolu/... | Amatu skolā atrodas arī Viļumsona stelles. |
Mājas Viesis | 20(654) | 25.10-7.11.2018. | Mailīšu Fabrikā stelles jau klaudz/... | Par to, ka darbnīcā atrodas arī Viļumsona stelles. |
100 Latvijas noslēpumi | 3.sērija | | Viļumsona stelles | Par Viļumsonu un viņa stellēm. |
Stars | | 19.02.2021. | Gadskārtu rakstu baltie brunči/... | Par Viļumsona stellēs austiem diviem deķiem. |
Ērgļu Novada ziņas (1/8) | 1(169) | 01.2021. | Īsziņa/... | Par pieteikuma "Aušanas prasme Pētera Viļumsona pusautomātiskajās vienpaminas stellēs" iekļaušanu Nacionālajā Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. |
Prakstiskie Rokdarbi | 1(56) | 02-03.2021. | Madernieka un Straumes fenomens/... | Par Madernieka - Viļumsona paraugdeķīti. |
Ērgļu apvienības ziņas (1/10) | 11(179) | 12.2021. | Viena no piecām vērtībām - aušanas prasme Pētera Viļumsona pusautomātiskajās vienpaminas stellēs/... | Par apliecinājuma saņemšanu. |